1991. gada barikāžu atceres noskaņu vakars
19.janvāra vakarā, saules rietam lēnām slīdot gar stadiona malu un iestājoties krēslai, pulcējāmies kopīgā atmiņu brīdī. Aukstais ziemas gaiss, sals pie kājām, silta tēja rokās un ugunskura liesmas radīja īpašu noskaņu — tādu, kas ļauj sajust pagātnes smagumu un vienlaikus kopības spēku.
Pie ugunskura skanēja stāsti — no tiem, kuri paši piedzīvoja 1991. gada barikāžu dienas, un no tiem, kuri toreiz bija līdzās: ģimenes locekļi, draugi, atbalstītāji. Tās bija vienkāršas, patiesas atmiņas par drosmi, saliedētību, bailēm un cerību, kas vienoja cilvēkus brīdī, kad tika lemts par Latvijas nākotni.
Audzēkņi deklamētie Noras Ikstenas darbu fragmenti un Latvijai tuvas dziesmas piepildīja vakaru ar klusu, dziļu emociju un tumsai iestājoties, liesmu gaismā kļuva skaidrs, ka barikādes nav tikai vēstures notikums — tās ir vērtības, kuras nododam tālāk.
Lai liesmas siltums un izskanējušie vārdi paliek ar mums kā atgādinājums — brīvība nav pašsaprotama, tā ir sargājama.


















